Uzmanieties no rupjas neuzmanības!


Ļoti liela autovadītāju daļa ir novērtējusi KASKO izdevīgumu un labumu nervu sistēmai. Bet ne visas apdrošināšanas sabiedrības piedāvā tādus polišu noteikumus, kuri garantē atlīdzības saņemšanu rupjas neuzmanības konstatēšanas gadījumā.

Jāatceras, ka Civillikuma 1644. pants nosaka: „Kas otram nodara kaitējumu bez ļauna nolūka, ja viņš par šo kaitējumu ir vainojams, pielaiž neuzmanību. Neuzmanība ir rupja un viegla.”

Savukārt Civillikuma 1645. pantā noteikts: „Neuzmanība ir rupja, ja kāds rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi, vai mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša, vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezināmi. Zaudējumu atlīdzības un citu civīltiesisku seku ziņā rupja neuzmanība pilnīgi pielīdzināma ļaunam nolūkam.”

Ko tas nozīmē autovadītājam? Tā kā gan Ceļu satiksmes likums, gan Ceļu satiksmes noteikumi nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumu pildīt normatīvo aktu prasības un ievērot luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības, gandrīz jebkura nosacījuma vai apdrošināšanas kompānijas noteikumu pārkāpšana var tikt nosaukta par rupju neuzmanību.

Līdz ar to, pirms slēgt KASKO apdrošināšanas līgumu, uzmanīgi izlasiet attiecīgas kompānijas noteikumus. Ja rupjas neuzmanības konstatēšanas gadījumā Jums var tikt atteikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, tad tāds nosacījums padara KASKO polisi par mazvērtīgāku. Bez tam, pievērsiet uzmanību arī citiem apdrošināšanas noteikumiem, kuri kaut arī bieži vien tiek rakstīti ar 8. burtu izmēru, bet satur ļoti būtisku un svarīgu informāciju.


Izvilkumi no interesantām tiesu lietām

LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 26.01.2005. spriedumā lietā Nr. SKC-40 ir atzīmēts, ka apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka Armands Ā. sēdies pie stūres tādā mērā noguris, ka aizmiga. Atsaucoties uz Ceļu satiksmes noteikumu 8. un 27.2. punktu un Ceļu satiksmes likuma 28. panta trešo daļu, tiesa atzinusi, ka viņš apzināti pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā notika ceļu satiksmes negadījums un bojāta automašīna “Renault Megane”. Tiesa atzinusi, ka saskaņā ar Civillikuma 1645. pantu Armanda Ā. darbības uzskatāmas kā rupja neuzmanība.

Atsaucoties uz apdrošināšanas kompānijas noteikumu 6.1.8. punktu, kas ļauj neatlīdzināt zaudējumus, kas radušies tiesīga lietotāja, tā ģimenes locekļu vai darbinieku [...] rupjas neuzmanības [...] dēļ, tiesa atzinusi, ka apdrošināšanas kompānijai bija pamats atteikt izmaksāt klientam apdrošināšanas atlīdzību.

Senāts atzina par pamatotu tiesas secinājumu, ka, sēžoties pie stūres tādā mērā noguris, ka aizmidzis braucot, satiksmes negadījumā cietušās automašīnas vadītājs Armands Ā. pieļāvis rupju neuzmanību Civillikuma 1645. panta izpratnē.

Sēžoties pie stūres tādā mērā nogurušam, ka ceļā varēja aizmigt, Armands Ā. rīkojies pretēji Ceļu satiksmes likuma 28. panta trešajai daļai, kas aizliedz vadīt transporta līdzekli esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darba spējas un ceļu satiksmes drošību, kā arī Ceļu satiksmes noteikumu 8. pantam, saskaņā ar kuru ceļu satiksmes dalībnieku pienākums ir rīkoties tā, lai neradītu ceļu satiksmei bīstamas vai traucējošas situācijas un neradītu zaudējumu. Kā autovadītājs Armands Ā. nevarēja un nedrīkstēja nesaprast viņa pretlikumīgās rīcības iespējamās sekas un, paļaujoties, ka šīs sekas neiestāsies, viņš rīkojies augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi.

Gan Ceļu satiksmes likuma 28. panta trešā daļa, gan Ceļu satiksmes noteikumu 27.2. punkts liedz vadīt transportlīdzekli personām, kuru darba spējas ir traucētas. Nav izšķiroša nozīme tam, kas bijis šī traucējuma iemesls (slimība, nogurums vai medikamentu lietošana).


LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 11.08.2004. spriedumā lietā Nr. SKC-381 ir teikts, ka notikusi automašīnas zādzība, un saskaņā ar apdrošināšanas līgumu ir iestājies apdrošināšanas gadījums.

Apdrošināšanas akciju sabiedrība atteikusies izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, motivējot, ka automašīna bijusi ieķīlāta bankā, kā arī automašīnai nav veikta tehniskā apskate.

Automašīnas īpašnieks cēlis tiesā prasību pret apdrošināšanas sabiedrību par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

Gan pirmās, gan otrās instances tiesa prasību noraidījusi, atzīstot, ka apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā apdrošināšanas gadījumā, ja nozagta automašīna, kura ir piedalījusies ceļu satiksmē, neizejot valsts tehnisko apskati. Tiesa šādu rīcību atzina par rupju neuzmanību.

Bez tam, apelācijas instances tiesa, izvērtējot apdrošināšanas līguma noteikumus un pierādījumus lietā, secinājusi, ka klients, neievērojot apdrošināšanas noteikumu 9.3. punktu, nepaziņojot apdrošinātājam par automašīnas ieķīlāšanu, arī pieļāvis rupju neuzmanību.

LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments apelācijas instances tiesas spriedumu atstājis negrozītu.


LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes 17.01.2005. lēmums lietā Nr. SKC-294 satur ziņas, ka apdrošinātā automašīna ceļu satiksmes negadījumā tika sabojāta. Saskaņā ar novērtējumu remonta izmaksas ir Ls 3371,60. Par satiksmes negadījumu nekavējoties tika paziņots policijai un apdrošinātājam.

Apdrošināšanas akciju sabiedrība atteikusies izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, jo saskaņā ar apdrošināšanas noteikumiem apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta par zaudējumiem, kas radušies tiesīgā lietotāja rupjas neuzmanības dēļ.

Automašīnas īpašnieks cēlis tiesā prasību pret apdrošināšanas sabiedrību par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

Gan pirmās, gan otrās instances tiesa prasību noraidījusi.

Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka minēto negadījumu izraisīja „Mitsubishi Pajero Sport” vadītājs Ivars P., iebraucot Tērbatas un Stabu ielu krustojumā pie aizliedzošā (sarkanā) luksofora signāla, kā rezultātā notika sadursme ar automašīnu „VW Bora”.

LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments norādījis, ka braukšana pie sarkanā gaismas signāla un satiksmes negadījuma izraisīšana jāvērtē kā rupja neuzmanība.


LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 17.03.2004. spriedumā lietā Nr. SKC-156 ir norādīts, ka apdrošinātā automašīna ceļu satiksmes negadījumā tika bojāta.

Apdrošināšanas akciju sabiedrība atteikusies izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, norādot, ka apdrošinātā transporta līdzekļa tahogrāfa kartes sastādītas neatbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 441 III sadaļas 12., 13., 17., 18. un 21. punkta prasībām, kā rezultātā nav iespējams noteikt precīzu darba, atpūtas, iekraušanas un dokumentu noformēšanas laikus, kas liecina par to, ka ir pārkāptas Ceļu satiksmes likuma 28. panta prasības. RTU Autotransporta institūta eksperti veikuši ekspertīzi sakarā ar ceļa negadījumu, no viņu slēdziena izriet, ka transporta vadītājs sniedzis maldinošu informāciju par negadījuma izraisīšanas cēloņiem.

Automašīnas īpašnieks cēlis tiesā prasību pret apdrošināšana sabiedrību par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

Ar pirmās un otrās instances tiesas spriedumiem prasība noraidīta.

Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka ceļu satiksmes negadījumā vienojams transporta līdzekļa vadītājs un viņš nav izpildījis Ministru kabineta noteikumu Nr. 441 prasības par kontrolierīces darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanu, kas, pēc tiesas atzinuma, ir galvenais informācijas nesējs jautājumā par to, vai tika ievērotas visas ceļu satiksmes drošības likumos noteiktās prasības, kā arī, novērtējusi visas lietā esošās ziņas attiecībā uz šīs kontrolierīces (tahokartes) lietošanu un lietas apstākļus, tiesa atzinusi, ka transporta līdzekļa vadītāja un viņa darba devēja rīcība vērtējama kā rupja neuzmanība.

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu apelācijas instances spriedums atstāts negrozīts.

Senāts atzinis, ka apelācijas instances tiesa atzinusi par pierādītu, ka ceļu satiksmes negadījuma faktiskais cēlonis bijis automašīnas vadītāja nogurums, kas varēja samazināt nepieciešamo reakcijas ātrumu un ietekmēt vadītāja darba spējas. Šos atzinums pamatots uz lietā iesniegto pierādījumu un faktisko apstākļu vērtējumu, kas kasācija kārtībā nav pārbaudāms.

Senāts atzinis, ka konstatēto faktu tiesa pamatoti vērtējusi kā rupju neuzmanību no transportlīdzekļa vadītāja puses, jo vadīt transporta līdzekli tādā mērā nogurušam, kas var ietekmēt vadītāja darba spējas un ceļu satiksmes drošību, aizliedz Ceļu satiksmes likuma 28. panta 3. punkts.


Šis raksts ir tapis, izmantojot LR Augstākās tiesas Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas 2005. gadā sagatavoto lēmumu un spriedumu apkopojumu "Par likumu piemērošanu, izšķirot tiesās strīdus, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas un to īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu saistību izpildi".


Ar cieņu,
Tengizs
2005. gada 6. jūlijā