Vai ceļazīme ir svarīgāka par CSN punktu? - II daļa
(ierosināts pēc traffic.lv apmeklētāja lūguma)


Līdz šim „aizliegtās atļaušanas” problēma bija aprakstīta tikai teorētiski. Vairums vadītāju, kas bija sodīti par stāvēšanu „strīdīgajās” vietās parasti maksāja uzlikto naudu un brauca tālāk.

Iepazīties ar ļoti garu teorētisku situācijas aprakstu Jūs varat šeit!

Tomēr viens no cietušajiem nolēmis vērsties www.iauto.lv ("Lasītājs: Atļauts, bet tomēr - aizliegts?") un www.traffic.lv redakcijās.


Situācijas apraksts

2006. gada 24. aprīlī automašīna BMW bija novietota stāvēšanai Rīgā, K. Barona ielā 108, ceļa kreisajā pusē ar priekšpusi skatoties uz Artilērijas ielu, bet ar aizmugures pusi uz Tallinas ielu, daļēji uz ietves atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk tekstā – CSN) 131. punktam, 532. ceļa zīmei „Stāvvieta” un 825. papildzīmei „Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā”.

Pienākot pie transportlīdzekļa tika konstatēts, ka plkst. 19.25 sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums Nr. 103616799, kurā norādīts, ka automašīna BMW bija novietota stāvēšanai Rīgā, K. Barona ielā 108, tramvaju ceļa klātnes kreisajā pusē, it kā neievērojot CSN 129.1. apakšpunktā noteiktās prasības, un transportlīdzekļa vadītājs it kā izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – LAPK) 149.10 panta piektās daļas 1. punktā minēto administratīvo pārkāpumu.

Vadītājs uzskata, ka nav pārkāpis CSN 129.1. apakšpunkta prasības un inspektoram nebija pamata sodīt viņu pēc LAPK 149.10 panta piektās daļas 1. punkta.


Analizējam likumus

Likumu detalizēto analīzi Jūs varat atrast iepriekšējā rakstā "Vai ceļazīme ir svarīgāka par CSN punktu?".

Situācijā Rīgā, K. Barona ielā 108 (skat. notikuma vietas foto) ar 532. ceļa zīmi „Stāvvieta” ieviestais stāvvietas ceļu satiksmes režīms un 825. papildzīme „Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā” nepārprotami atļauj stāvēt ceļa kreisajā pusē ar automašīnas priekšpusi skatoties uz Artilērijas ielu. Interpretējot to ar 1968. gada 8. novembra Vīnes konvencijas par ceļu satiksmi (turpmāk tekstā - Konvencija) II nodaļas 5. panta 1. punktā noteikto, ka ceļu lietotājiem jāievēro ceļa zīmju, satiksmes gaismas signālu un ceļu apzīmējumu norādījumi pat tad, ja tie šķiet pretrunā ar citiem ceļu satiksmes noteikumiem, vadītājam primārie ir ceļa zīmju norādījumi, nevis CSN vispārīgas prasības.


traffic.lv secinājumi

Ir izdarāmi sekojošie secinājumi:

1) visiem ir tiesības uzskatīt, ka Latvijas Republika veica atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka CSN pēc būtības atbilst Konvencijas II nodaļai;

2) autovadītājs var paļauties, ka iestādes, piemēram, Rīgas domes Satiksmes departamenta, rīcība, uzstādot ceļa zīmes, ir tiesiska un konsekventa;

3) ceļu lietotājiem jāievēro ceļa zīmju norādījumi pat tad, ja tie šķiet pretrunā ar citiem ceļu satiksmes noteikumiem;

4) vadītājiem ir tiesības apstāties un stāvēt zem 532. ceļa zīmes „Stāvvieta”, jo ar šādu zīmi tiek ieviests noteiktais ceļu satiksmes režīms;

5) iestādes kļūda, uzstādot ceļa zīmes, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas, un ja vadītājs transportlīdzekli ir novietojis stāvēšanai atbilstoši tam, kā noteikts ar ceļa zīmēm, viņam nedrīkst piemērot sodu.

Šajā gadījumā CSN 129.1. apakšpunkts nav piemērojams ne tikai iepriekšminēto iemeslu un secinājumu dēļ, bet vēl tāpēc, ka CSN 129.1. apakšpunktā ir atrunāta atļauja apdzīvotās vietās apstāties un stāvēt ceļa kreisajā pusē iespējami vairāk pa kreisi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vai tās paplašinājumos uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū nav tramvaja sliežu ceļa klātnes.

Savukārt transportlīdzekļu novietošanu Rīgā, K. Barona ielā 108 ar automašīnas priekšpusi skatoties uz Artilērijas ielu regulē CSN 131. punkts par stāvēšanu, uzbraucot uz ietves, kā arī 298.26. apakšpunkts (532. ceļa zīme „Stāvvieta”) un 307.16. apakšpunkts (825. papildzīme „Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā”).

Ceļu satiksmes likuma 4. panta trešās daļas pirmais teikums nosaka: „Satiksmes ministrija organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī veic valsts uzraudzību pār likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmes drošības jomā.”

Materiālā „Vai ceļazīme ir svarīgāka par CSN punktu?” norādīti LR Satiksmes ministrijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas viedokļi uz minēto problēmu, kas sniegti jau no 2003. gada maija.

LR Satiksmes ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, VAS „Latvijas Valsts ceļi”, Rīgas dome, Rīgas domes Satiksmes departaments, valsts un pašvaldības policija bija vairākkārt 3 gadu garumā informēti par minēto problēmu.

Diemžēl līdz šim brīdim nekādas izmaiņas normatīvajos aktos nav pieņemtas, arī satiksmes organizācija nav labota.


Vadītājs uzskata, ka ir cietis augstāk minētās CSN un satiksmes organizācijas nesakārtotības dēļ, jo paļaujas, ka atbildīgās iestādes rīcība, uzstādot atbilstošas ceļa zīmes K. Barona ielas kreisajā pusē, ir tiesiska un konsekventa.

Jākonstatē, ka Latvijas Republikā:
a) CSN nav vienotas, vadītājiem, ceļu satiksmes organizēšanas speciālistiem un policijas darbiniekiem saprotamas sistēmas jautājumā „aizliegtā atļaušana”;
b) CSN nav noteikts, cik dziļi ceļa pārvaldītāji var iejaukties CSN vispārējo normu grozīšanā, atcelšanā, apturēšanā vai precizēšanā ar ceļa zīmēm un apzīmējumiem;
c) CSN nav noteikts, kam ir priekšroka katrā konkrētajā gadījumā – ceļa zīmēm (apzīmējumiem) vai CSN vispārīgiem nosacījumiem.

Lai nodrošinātu to, ka CSN pēc būtības atbilstu Konvencijas II nodaļai, traffic.lv redakcija vairākas reizes lūdza precizēt CSN šos jautājumus, izdarot attiecīgus grozījumus un papildinājumus.

Bez tam, LAPK 237. pants nosaka:
Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: [...] noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu [...].

Savukārt LAPK 278. pants nosaka:
Institūcija (amatpersona), kas izskata lietu, konstatējot administratīvo pārkāpumu izdarīšanas cēloņus un veicinošos apstākļus, iesniedz attiecīgiem komersantiem, iestādēm, organizācijām un amatpersonām priekšlikumus par nepieciešamību veikt pasākumus šo cēloņu un apstākļu novēršanai. Minētajām organizācijām un personām ir pienākums mēneša laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas paziņot par veiktajiem pasākumiem institūcijai (amatpersonai), kas priekšlikumu iesniedzis.

Šajā un līdzīgās lietās Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļai saskaņā ar LAPK 237. un 278. pantu bija un ir pienākums noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, bet pēc tam iesniegt attiecīgām iestādēm, organizācijām un amatpersonām priekšlikumus par nepieciešamību veikt pasākumus šo cēloņu un apstākļu novēršanai.

Rodas iespaids, ka valsts un pašvaldības iestādes, nevēloties nodarboties ar minētajiem jautājumiem pēc būtības un pildīt normatīvajos aktos, t.sk. Administratīvā procesa likumā, LAPK un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktus pienākumus, nepamatoti kavē problēmas „aizliegtā atļaušana” risināšanu, tā vietā piemērojot nepamatotus administratīvus sodus it kā par CSN pārkāpšanu.


Situācijas risināšana

11.05.2006.
Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļai nosūtīts apstrīdēšanas iesniegums par inspektora 2006. gada 24. aprīļa lēmumu un administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr. 103616799.
25.05.2006.
Saņemta vēstule no Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas, kurā skaidro, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildus informācija.
15.06.2006.
Saņemta vēstule no Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas, kurā skaidro, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildus informācija.
08.08.2006.
Saņemts Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas lēmums, ar kuru apstrīdēšanas iesniegums noraidīts.
29.08.2006.
Uzskatot Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas lēmumu par nepamatotu, nelikumīgu un atceļamu, Administratīvajai rajona tiesai nosūtīts pārsūdzēšanas pieteikums.
13.10.2006.
Saņemti Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļas paskaidrojumi administratīvajā lietā.
20.10.2006.
Saņemta Administratīvās rajona tiesas vēstule, kurā tā informē, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā, un sprieduma norakstu varēs saņemt 2007. gada 15. novembrī.


Ar cieņu,
Tengizs
2006. gada 11. maijā - 20. oktobrī